Konflikts augstskolā: pasniedzējas attieksme un studentes lēmums pamest studijas

Strīds starp studenti un ilggadēju pasniedzēju Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē aktualizē jautājumus par ētiku, mobingu un studentu atbalstu studiju procesā.

Pēdējā laikā sabiedrībā raisījušās asas diskusijas par augstākās izglītības kvalitāti un ētikas normām, īpaši pēc kādas studentes lēmuma pārtraukt studijas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU).. Konflikts, kas radās lietišķās matemātikas kursa laikā, atklāj dziļu plaisu starp pasniedzējas metodēm un studentu izjūtām par drošu mācību vidi.

Alise, kuras vārds ir mainīts, universitātē iestājās ar mērķi iegūt zināšanas pārtikas kvalitātes un inovāciju jomā.. Iepriekš uzrādot teicamus rezultātus tehnikumā, studente nonāca situācijā, kurā saskārās ar, viņasprāt, nepieņemamu pasniedzējas attieksmi un nespēju apgūt sarežģīto augstāko matemātiku.. Pēc studentes paustā, pasniedzēja regulāri lietojusi nievājošus komentārus, devusi iesaukas un izsmējusi tos, kuriem mācību materiāls nav uzreiz saprotams, tādējādi radot vidi, kas drīzāk veicina bailes, nevis vēlmi apgūt zināšanas.

Psiholoģiskā ietekme un mobinga riski

Analizējot situāciju, jāatzīst, ka izglītības iestādēs jebkāda veida iebiedēšana vai “bossings” var izraisīt neatgriezeniskas sekas.. Psihologi norāda, ka mobings aktivizē cilvēka baiļu reakcijas, kas būtiski traucē stratēģisko domāšanu un spēju mācīties.. Kad students atrodas pastāvīgā stresā par iespējamo pazemošanu, viņa smadzenes vairāk enerģijas tērē pašaizsardzībai, nevis akadēmiskā materiāla uztverei.. Šāda vide ne tikai degradē mācību kvalitāti, bet arī grauj studentu pašapziņu, kas bieži noved pie lēmuma par studiju pārtraukšanu, pat ja potenciāls un vēlme studēt ir lieli.

Atšķirīgā izpratne par pasniegšanas stilu

Pasniedzēja, kuras darba stāžs mērāms vairāk nekā 40 gados, pārmetumus noraida, norādot uz savu mērķtiecību un enerģisko darba stilu.. Misryoum rīcībā esošā informācija liecina, ka universitātes vadība un fakultātes dekāne situāciju redz citādāk, uzsverot, ka studentiem ir pienākums apmeklēt konsultācijas un uzņemties atbildību par savām zināšanām.. Lai gan ir piesaistīti speciālisti situācijas risināšanai, viedokļi par to, vai pasniedzējas izmantotā komunikācija ir pieļaujama, joprojām dalās.. Interesanti, ka, neskatoties uz piedalīšanos semināros par darbu ar studentiem, kuriem ir matemātiskā trauksme, realitātē šīs zināšanas ne vienmēr tiek transformētas ikdienas komunikācijā.

Izglītības sistēmas izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp augstām akadēmiskām prasībām un cieņpilnu attieksmi pret topošajiem speciālistiem.. Alises pieredze ir tikai viens no gadījumiem, kas liek uzdot jautājumu, vai augstskolu iekšējās ētikas komisijas spēj objektīvi izvērtēt pasniedzēju un studentu saskarsmi.. Bieži vien, aizbildinoties ar “savdabīgu stilu” vai “humoru”, tiek pieļauta robežu pārkāpšana, kas vēlāk izrādās dārga ne tikai pašam studentam, bet arī augstskolas reputācijai.. Nākotnē būtu būtiski ieviest efektīvākus atgriezeniskās saites mehānismus, kas ļautu risināt konfliktus

vēl pirms situācija nonāk līdz studiju pārtraukšanai, tādējādi nodrošinot, ka izglītība patiešām ir pieejama un iedvesmojoša, nevis traumējoša pieredze.