Tehnoloģiskais fašisms: ASV uzņēmums iezīmē jaunu nākotnes vīziju

ASV tehnoloģiju kompānija "Palantir" publicējusi manifestu, kas izraisījis asu sabiedrības reakciju, aizstāvot radikālus uzskatus par kultūru pārākumu un tehnoloģiju lomu aizsardzībā.
ASV spiegošanas tehnoloģiju uzņēmums “Palantir” ir sacēlis pamatīgu vētru, publiskojot manifestu, kurā atklāti tiek aizstāvēta ideja par tehnoloģiju uzņēmumu pienākumu aktīvi iesaistīties valsts aizsardzības procesos.
Šis dokuments jau ieguvis skandalozu slavu, un kritiķi to steigušies dēvēt par “tehnoloģisko fašismu”. Daudzi komentētāji norāda, ka manifesta ideoloģiskais tonis vairāk līdzinās distopiskas zinātniskās fantastikas scenārijam nekā nopietnam biznesa paziņojumam.
Tehnoloģiju nozares analītiķi uzsver: šādi manifesti kalpo kā trauksmes signāls par to, cik lielu ietekmi uz sabiedriski politisko diskursu sāk ieņemt varenās Silīcija ielejas korporācijas.
Manifestā iekļauti vairāki pretrunīgi apgalvojumi, tostarp par obligātā militārā dienesta atjaunošanu ASV. Tomēr vislielāko sašutumu izraisījusi uzņēmuma nostāja par kultūru savstarpējo vērtību, kurā atklāti tiek sludināts uzskats, ka atsevišķas kultūras ir pārākas par citām.
Dokumenta autori apgalvo, ka pašreizējā kultūras relativitātes dogma ir maldīga, jo tā ignorējot faktu, ka dažas sabiedrības grupas ir radījušas izcilus sasniegumus, kamēr citas, pēc viņu domām, ir kļuvušas regresīvas vai pat kaitīgas.
Papildus tam uzņēmums uzsver ASV centrālo lomu globālās stabilitātes nodrošināšanā, norādot, ka tieši šīs valsts ieguldījums ļāvis pasaulei izvairīties no liela mēroga militāriem konfliktiem.. Šādi izteikumi tiek interpretēti kā mēģinājums attaisnot korporatīvo iejaukšanos valsts pārvaldes un ideoloģijas veidošanā.
Kritiķi uzskata, ka šāda retorika ir bīstama, jo tā normalizē augstprātīgu attieksmi pret atšķirīgiem uzskatiem, slēpjot to zem “tehnoloģiskā progresa” un “nacionālās drošības” aizsega.. Uzņēmums savukārt paliek pie sava, uzsverot, ka tehnoloģiju attīstība nav nodalāma no stingras politiskās un kultūras nostājas.
Sabiedrībā izskanējuši pat salīdzinājumi ar “RoboCop” filmu sēriju, kurā korporatīvā vara kļūst par valstiskās varas noteicēju, tādējādi vēl vairāk pastiprinot diskusiju par ētiskajām robežām starp inovācijām un ideoloģisko kontroli.
Saspīlējums ap šo dokumentu atklāj dziļas plaisas tehnoloģiju gigantu un sabiedrības gaidās par to, kādu lomu privātajiem uzņēmumiem vajadzētu spēlēt mūsu nākotnē.