Minerāleļu piesārņojums pārtikā: ko jāzina latviešiem

Misryoum pētnieki atklāj, kā minerāleļu piesārņojums (MOH) nokļūst pārtikā caur ražošanas iekārtām, iepakojumu un transportu, kā tas ietekmē veselību un ko var darīt patērētāji.
Minerāleļu piesārņojums pārtikā ir kļuvusi par arvien aktuālāku bažas avotu, jo jaunākie Misryoum pētījumi atklāj, ka šīs vielas var iekļūt pārtikas ķēdē caur ražošanas iekārtām, iepakojumu un transportu.
Kā MOH vielas nonāk pārtikā
Misryoum pētījuma laikā analizēti Latvijas ražotie pārtikas produkti – eļļas, konditorejas izstrādājumi, tēja – lai noskaidrotu MOH klātbūtni.. Pirmais avots, caur ko šīs vielas var nonākt pārtikā, ir rūpnieciskās iekārtas.. Ražošanas līnijās, piemēram, maizes konveijera lentes, tiek apstrādātas ar tehniskām eļļām, lai novērstu lipšanu.. Šo eļļu molekulas var migrēt uz pārtiku pat bez temperatūras svārstībām, radot “iesūktas” minerāleļļas.
Klusā rīta gaisma Rīgas maizes darbnīcā liecina, kā ikdienas skaņas un smaržas var slēpt nopietnu ķīmisko risku.. Kad darba iekārtas darbojas bez pārtraukumiem, eļļas slānis uz lentes kļūst par tiltu, caur ko MOH vielas pāriet uz maizi.. Šis process notiek ne tikai maizes, bet arī cukura un cepumu ražošanā, jo līdzīgi mašīnas tiek izmantotas plašā pārtikas industrijā.
Ko darīt patērētājiem
Patērētāji bieži jautā: “Vai manas ikdienas pārtikas preces ir drošas?” Atbilde ir daļēji atkarīga no produkta veida.. Eļļas, kurām ir augsts tauku saturs, var uzkrāt vairāk MOAH, tāpēc ieteicams izvēlēties auksti spiestas eļļas un sekot līdzi ražotāja informācijai par apstrādes metodi.. Turklāt, izvēloties produktus ar mazāku iepakojumu vai no pārstrādāta materiāla, var samazināt iespējamās migrācijas risku.
Ilgtermiņa aknu uzkrāšanās ir viens no nopietnākajiem riskiem, ko rada MOAH.. Pētījumi rāda, ka pat neliela, bet pastāvīga pieeja var izraisīt bioakumulāciju, kas pēc gadiem var noved pie aknu funkcijas traucējumiem.. Šis faktors padara svarīgu ne tikai individuālu veselības pārbaudi, bet arī sabiedrības informētību par pārtikas ķīmiskajiem riskiem.
Misryoum atklāj arī, ka iepakojuma materiāli, piemēram, pārstrādāts kartons, var būt avots MOH vielu migrācijai.. Rīsi vai griķi, kas glabājas papīra kastēs, var absorbcijās savienojumus, kas izdalīti no tintes vai gludēšanas līdzekļiem.. Šī migrācija notiek neatkarīgi no glabāšanas temperatūras, un tā var pastāvīgi piesārņot pārtiku.
Transporta posms nes arī savus izaicinājumus. Kafijas pupiņas, kas pārvadātas džutas maisos, bieži tiek apstrādātas ar tehniskām eļļām, lai maisi būtu elastīgi. Tas rada papildus iespēju MOH vielām nonākt pārtikā, jo eļļa izdalās uz pārtikas virsmu pat pirms produkta sasniegšanas galapunktam.
Nākotnē Misryoum plāno paplašināt pētījumus, ieskaitot plašāku produktu klāstu un uzlabotas noteikšanas metodes.. Zinātnieki cer, ka ar stingrāku regulējumu un izglītojošu kampaņu palīdzēs gan ražotājiem, gan patērētājiem saprast, kā samazināt minerāleļu piesārņojumu pārtikā, lai aizsargātu sabiedrības veselību.