Augstskolas pašas noteiks studiju vietu skaitu: grozījumi likumos virzās uz priekšu
Augstskolas turpmāk noteiks studiju vietu skaitu, balstoties uz valsts noteikto speciālistu vajadzību un jaunu finansēšanas modeli.
Augstskolu lēmumi par studiju vietām drīz var kļūt par centrālo mehānismu reformā, kas maina arī finansēšanas principus.
Līdz šim valsts finansēto studiju vietu skaitu noteica izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma, bet jaunā redakcija paredz, ka valsts noteiks kopējo nepieciešamo speciālistu skaitu, ņemot vērā attīstības prioritātes un darba tirgus pieprasījumu.. Pēc tam tieši augstskolas noteiks konkrēto studiju vietu skaitu un finansēšanas principus, iesaistot augstskolas padomi, rektoru, senātu un studējošo pārstāvjus.
Šī pieeja būtiski pārbīdīs līdzsvaru: valsts vairs tik detalizēti “neievelk” konkrētos skaitļus, bet fokusējas uz vajadzību definēšanu.
Ja studējošo pašpārvalde ar šo lēmumu nebūs vienisprātis, paredzēta īpaša saskaņošanas komisija. Tajā vienādā skaitā piedalīsies augstskolas vadības un studējošo pārstāvji, lai panāktu saskaņu par vietu sadalījumu un saistītajiem principiem.
Vienlaikus izmaiņas skar arī valsts finansējuma struktūru.. Samazināts finansējuma veidu skaits augstskolām, un vienkāršota sistēma, atsakoties no atsevišķa attīstības finansējuma kā patstāvīgas kategorijas.. Salīdzinot ar pirmo lasījumu, no pieciem finansējuma veidiem saglabāti trīs: studiju nodrošināšanai, stipendijām un snieguma rezultātiem.
Reforma šajā punktā varētu ietekmēt to, kā augstskolas plāno resursus, jo finansējums būs vairāk “salikts” vienā sistēmā, nevis sadalīts pa atsevišķām, atšķirīgi izlietojamām kabatām.
Tajā pašā laikā precizēts, ka Ministru kabinets noteiks gan finansējuma piešķiršanas kārtību, gan snieguma finansējuma kritērijus.. Līgumi ar augstskolām turpmāk būs vairāk vērsti uz speciālistu sagatavošanu un finansējuma piešķiršanu, saglabājot arī iespēju valsts institūcijām un privātajam sektoram slēgt līgumus par speciālistu sagatavošanu vai pētījumiem, kā arī finansēt studijas privātajās augstskolās noteiktos gadījumos.
Saeimas komisijas deputāti otrdien, pirms otrā lasījuma, vēl nebija paspējuši pabeigt grozījumu skatīšanu likumprojektu pakotnē, kas paredz lielākas tiesības pašām augstskolām lemt par studiju vietām.. Otrajā lasījumā kopumā saņemti 28 priekšlikumi, un sēdē deputāti izskatīja lielāko daļu no tiem, tostarp redakcionāla vai tehniska rakstura precizējumus.
No atbalstītajiem priekšlikumiem izriet vairākas izmaiņas studiju organizēšanā un finansēšanā: piemēram, ierobežojums vienlaikus studēt tikai vienā programmā attieksies uz studiju vietām, kuras finansē augstskolas, nevis tikai uz valsts budžeta vietām.. Saglabāts princips, ka šādas studiju iespējas var izmantot vairākkārt, taču ne paralēli vairākās programmās.
Svarīgi ir arī tas, ka reforma pieskaras doktorantūrai un profesionālajai izglītībai: darba līgums ar doktorantu būs obligāts gadījumos, kad studiju vietu pilnībā finansēs augstskola, bet profesionālajā izglītībā koledžām paredzēts valsts finansējums studiju nodrošināšanai, stipendijām un snieguma rezultātiem, vienlaikus precizējot arī uzņemšanas kārtību.
Galu galā šādas izmaiņas var būtiski ietekmēt plānošanu visā augstākās un profesionālās izglītības ekosistēmā, jo studiju vietu skaits un naudas plūsmas modelis kļūs ciešāk saistīts ar vajadzību un rezultātiem, nevis tikai ar iepriekš noteiktiem apjomiem.