Eiropas Parlamenta deputāti aicina nekavējoties veidot Eiropas Aizsardzības savienību, lai nodrošinātu reģiona drošību un stratēģisko autonomiju.
Labā ziņa, ka Eiropai nav vajadzīgs jauns plāns.. Mums ir jāatgriežas pie pamatiem – Eiropas Aizsardzības savienības ar kopīgu lēmumu pieņemšanu, integrētām komandstruktūrām, stratēģiskajām spējām un ātrās reaģēšanas spēkiem.. Šāda Aizsardzības savienība nekādā gadījumā nedublētu NATO, bet stiprinātu aliansi ar spēcīgu Eiropu tās centrā, kas vajadzības gadījumā varētu rīkoties arī patstāvīgi.. Vairāk nekā divas trešdaļas eiropiešu vēlas, lai Eiropa spētu sevi aizstāvēt patstāvīgi.* Mēs esam Eiropas Parlamenta deputāti, kuri strādā, lai tas notiku.. Eiropas Savienība
var pasargāt savu 450 miljonu pilsoņu brīvību un piepildīt savu dibināšanas solījumu – mieru Eiropā.. Diemžēl progress ir lēns, un nacionālo valdību vārdiem bieži neseko darbi.. Pēdējos gados Eiropas Savienības un ASV savstarpējo diplomātiju raksturo Eiropas piekāpšanās, lai nopirktu laiku savu militāro spēju attīstīšanai.. Diemžēl redzam, ka nepārtraukta piekāpšanās stratēģija ir cietusi neveiksmi – ASV spiediens uz Ukrainu, vienpusēji tarifi, iejaukšanās Eiropas vēlēšanās un draudi anektēt Grenlandi.. Tika solīts, ka iegūto laiku Eiropa izmantos, lai
triecientempā audzētu savu militāro industriju, stiprinātu aizsardzības spējas un kļūtu noturīgāka pret hibrīduzbrukumiem un ārvalstu iejaukšanos.. Nacionālie līderi publiski ir daudzreiz pauduši šādu vēlmi, taču reālu darbu trūkst.. Straujais Eiropas artilērijas šāviņu ražošanas pieaugums parāda, kas viss ir iespējams, ja ir politiskā griba.. Diemžēl līdzīgs paātrinājums nav noticis citās jomās.. Gaidāmās izmaiņas Eiropas Savienības “aizsardzības omnibusā” ir solis uz priekšu: termiņu un birokrātijas mazināšanu aizsardzības ražošanā, aizsardzības tirgus integrāciju un kopīgu iepirkumu nodrošināšanu.. Tomēr tuvredzīgas
intereses un vecie ieradumi bloķē patiesu progresu.. Kopīga aprīkojuma iegāde varētu nodokļu maksātājiem ietaupīt līdz pat 100 miljardiem eiro gadā.. Šiem tiesību aktiem bija jābūt pabeigtiem pagājušajā gadā, taču daudzas dalībvalstis joprojām stūrgalvīgi domā ļoti šauri, neredzot kopējo ainu.. Pa šo laiku Putins ir aprīkojis sešas jaunas divīzijas.. Mums būtu jāskrien rekordtempā, bet dalībvalstis paklūp jau pirmajos soļos.. To var mainīt, ja Eiropa rīkosies vienoti.. Tikai tā mēs varam panākt savu stratēģisko autonomiju aizsardzībā, enerģētikā
un rūpniecībā.. Laika mums nav.. ASV ir noteikušas eiropiešiem termiņu – līdz 2027.. gadam uzņemties lielāku atbildību NATO ietvaros.. Irānas kara kontekstā šis brīdis var pienākt ātrāk.. Lielāka atbildība nozīmē arī ciešāku sadarbību Eiropas galvenajiem partneriem – Apvienoto Karalisti, Norvēģiju, Kanādu un it īpaši Ukrainu.. Mūsuprāt, trīs steidzamie darbi ir: Nekavējoties pieņemt Eiropas Savienības “aizsardzības omnibusa” likumdošanas pakotni; Izveidot vienotu aizsardzības tirgu Eiropā, dodot priekšroku Eiropas ražotājiem, stiprinot to savstarpējo sadarbību un ražošanas apjomu; Izveidot
Eiropas Aizsardzības savienību, stiprinot NATO, taču ar spēju darboties neatkarīgi no ASV, ilgtermiņā paverot iespēju integrēt Eiropas valstu bruņotos spēkus.. Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments tam ir gatavi.. Mums ir nepieciešams Eiropas nacionālo valdību atbalsts.. Tāpēc mūsu aicinājums visām dalībvalstīm šajā dienā – Eiropas dienā – ir skaidrs: izveidojiet Eiropas Aizsardzības savienību, un dariet to tagad.. Kā savulaik brīdināja viens no Eiropas Savienības pamatlicējiem Pols Anrī Spāks: Vēl nav par vēlu, bet ir pēdējais laiks..
* https://bebartlet.com/european-pulse-forum-2026/#defense Parakstītāji: Marie-Agnes Strack-Zimmermann, Drošības un aizsardzības komitejas (SEDE) priekšsēdētāja (Renew), Vācija Mārtiņš Staķis (Greens/EFA), Latvija, SEDE koordinators Rasa Juknevičienė (EPP), Lietuva Wouter Beke (EPP), Beļģija Matej Tonin (EPP), Slovēnija Michael Gahler (EPP), Vācija Sven Simon (EPP), Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs (EPP), Vācija Sven Mikser (S&D), Igaunija, SEDE koordinators Thijs Reuten (S&D), Nīderlande Tobias Cremer (S&D), Vācija Thomas Pellerin Carlin (S&D), Francija Nathalie Loiseau (Renew), Francija, SEDE koordinatore Helmut Brandstätter (Renew), Austrija Lucia Yar
(Renew), Slovākija Hilde Vautmans (Renew), Beļģija Lukas Sieper (Renew), Vācija Bart Groothuis (Renew), Nīderlande Gerben-Jan Gerbrandy (Renew), Nīderlande Sandro Gozi (Renew), Francija Hannah Neumann (Greens/EFA), Vācija Daniel Freund (Greens/EFA), Vācija Reinier van Lanschot (Volt), Nīderlande Kai Tegethoff (Volt), Vācija Anna Strolenberg (Volt), Nīderlande Damian Boeselager (Volt), Vācija Nela Riehl (Volt), Vācija Sergey Lagodinsky (Greens/EFA), Vācija