Vitkofs un Kušners nesteidzas uz Kijivu, jo negrib uzsvērt progresa trūkumu
Vitkofs un Kušners aprīlī uz Kijivu neatbrauca, jo netiekoties uzsvērt sarunu progresa trūkumu, vēsta Misryoum.
Spilgtākais signāls no diplomātijas frontes: Vitkofs un Kušners nesteidzas uz Kijivu, lai neradītu iespaidu par sarunu apstāšanos.
Aprīlī viņi neieradās Kijivā, un šo izvēli Misryoum skaidro ar vēlmi neakcentēt to, ka sarunās nav manāma progresa. Augsta Ukrainas amatpersona, ko min Misryoum, norādīja, ka abi sūtņi vairākkārt solījuši apmeklēt Kijivu, tomēr solījumi līdz šim nav īstenoti.
No Ukrainas puses izskanējusi arī neapmierinātība par diplomātisko kontaktu asimetriju: tiek uzsvērts, ka Vitkofs un Kušners diezgan bieži apmeklējuši Krieviju, lai tiktos ar Vladimiru Putinu.
Šāda attieksme rada risku, ka vizītes kļūst par simbolu cīņai par naratīvu, nevis par saturīgu virzību uz priekšu.
Misryoum vēsta, ka plānotā Kijivas vizīte nebūtu bijusi tikai “labas gribas” žests.. Tās mērķis, pēc apraksta, bijis kā stimuls atsākt trīspusējo diplomātiju starp Ukrainu, Krieviju un ASV.. Sarunu loģika bija iecerēta secīgi: vispirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Kijivā, pēc tam ceļš uz Maskavu sarunām ar Putinu.
Tomēr šobrīd vizītes īstenošanu var apgrūtināt vairāki apstākļi. Misryoum norāda uz iesaisti citās sarunās stratēģiskajā līmenī, kas joprojām esot Vašingtonas ārpolitikas dienaskārtībā. Vienlaikus minēti arī praktiski šķēršļi ceļošanai kara apstākļos, tostarp nepieciešamība braukt ar vilcienu.
Svarīgākais, pēc Ukrainas puses formulējuma, ir jautājums par progresa trūkumu un risku, ka vizīte varētu iemūžināt strupceļu.. Tiek uzsvērts, ka Krievija uzstāj uz teritoriālām prasībām, kamēr Ukrainas nostāja ir panākt “pienācīgu risinājumu”, tāpēc kļūst neskaidrs, kāpēc būtu jādodas uz Kijivu, lai atkal dzirdētu to pašu.
Šādos brīžos pat īsa vizīte var ietekmēt sarunu reputāciju: vai tiek meklēts risinājums, vai tikai uzturēta procedūra.
Misryoum arī piemin, ka pēdējā trīspusējo sarunu kārta notika 16. februārī, bet nākamā tikšanās, kas bija paredzēta februāra beigās, tika atlikta neilgi pirms ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Tas iezīmē, ka diplomātiskais ritms šobrīd cieši saistīts ar citiem reģionāla mēroga notikumiem.
Galu galā stāsts nav tikai par maršrutu, bet par to, cik lielā mērā diplomātija šobrīd var pārvarēt savstarpēju neuzticēšanos un atšķirīgus gaidas līmeņus.