Latvijas Radio 2 dīdžejs un mūziķis Mārtiņš Kanters sarunā ar Misryoum atklāj savu skatījumu uz šlāgermūzikas kvalitāti, iedvesmu kantri žanrā un nepieciešamību pēc pastāvīgas pašizaugsmes.
Mūzika, kas runā ar klausītāju
Raidījumā „Latvijas Sirdsdziesma” mūziķi un komponisti rod ceļu pie savas auditorijas, taču aiz katras melodijas slēpjas arī personīgs stāsts.. Latvijas Radio 2 balss Mārtiņš Kanters ir viens no tiem māksliniekiem, kurš savu karjeru veidojis, nepārtraukti meklējot līdzsvaru starp profesionālo akadēmisko izglītību un tautā tik iemīļoto šlāgermūziku.. Kā atzīst pats mūziķis, šlāgeris var trāpīt tieši sirdī, ja vien tas tiek radīts ar cieņu pret klausītāju un augstu kvalitātes latiņu.
Sarunā ar Misryoum Kanters atklāj, ka viņa ceļš līdz šim žanram nebija pašsaprotams.. Mācoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, viņš izjuta iekšēju pretrunu – akadēmiskā vide viņu nesaistīja tik ļoti, cik latviešu estrādes klasika.. Tieši saskarsme ar Raimonda Paula daiļradi un izpratne par to, ka vienkāršība nav sinonīms primitīvismam, palīdzēja viņam pārslēgties uz ceļu, kurā viņš jūtas organiski.. Viņš uzsver, ka šlāgeris ir tautas mūzika, kuras galvenais uzdevums ir atvieglot ikdienu, taču tas prasa godīgu attieksmi un profesionālu pieeju.
Kvalitātes latiņa un pārmaiņu nepieciešamība
Analizējot pašreizējo situāciju mūzikas industrijā, Kanters norāda uz sāpīgu problēmu – stereotipu par šlāgeri kā „lētu” mūziku.. Viņaprāt, daļa atbildības gulstas uz tiem autoriem, kuri deviņdesmitajos un divtūkstošo gadu sākumā tiražēja nekvalitatīvus darbus.. „Kurš, ja ne es?” – šī pārliecība vada mākslinieku, mudinot viņu iesaistīties izglītojošos procesos, piemēram, rīkojot dziesmu rakstīšanas nometnes.. Viņš ir pārliecināts, ka ar izglītību un pareizo „grūdienu” pat pieredzējuši mūziķi spēj sasniegt jaunus radošos augstumus.
Iedvesmu šiem meklējumiem Kanters smēlās Našvilā, ASV – vietā, kur kantri mūzikas tradīcijas tiek koptas ar milzu cieņu.. Pieredzētais koncertā „Grand Ole Opry” viņam apliecināja, ka stāstniecība ir kantri mūzikas mugurkauls.. Šī vēlme stāstīt stāstus ir pāraugusi arī ārpus mūzikas – Kanters nesen laidis klajā dzejas krājumu „Cilvēcība”, kurā analizē mūsdienu sabiedrības savstarpējās attiecības.. Nākotnē viņš pieļauj pat romāna vai bērnu grāmatas rakstīšanu, apliecinot, ka radošā enerģija nav ierobežojama tikai ar vienu izteiksmes līdzekli.
Sabiedrības pašrefleksija
Jautājums par atbildību un pilsonisko stāju, ko Mārtiņš Kanters pauž savā darbībā, ir ārkārtīgi būtisks mūsdienu Latvijas kontekstā.. Sabiedrībā bieži dominē sūdzēšanās kultūra, kurā indivīds gaida, ka pārmaiņas radīs kāds cits, taču Kantera piemērs rāda, ka tieši individuāla iniciatīva ir dzinējspēks, kas spēj mainīt gan mūzikas gaumi, gan attieksmi pret to.. Viņš nevis kritizē pastāvošo kārtību no malas, bet cenšas to uzlabot, piedāvājot alternatīvu – kvalitatīvu, sirsnīgu un saturīgu mūziku.
Šī pieeja sniedz cerību, ka arī žanri, kas vēsturiski tikuši uzskatīti par „vieglajiem”, var piedzīvot renesansi.. Ja mākslinieki uzņemsies atbildību par katru uzrakstīto noti un vārdu, klausītāja uzticība atgriezīsies.. Kantera stāsts par transformāciju no akadēmiskās vides uz tautas mūziku ir apliecinājums tam, ka izglītība un radošums nav pretstati, bet gan sabiedrotie, kas kopā var radīt paliekošas vērtības.