Eiropas Savienība vēršas pret aizdomīgu gāzesvada projektu Balkānos, kura aizkulisēs figurē ar Donaldu Trampu saistītas personas. Projekta caurspīdīguma trūkums rada nopietnus draudus Bosnijas un Hercegovinas eirointegrācijas ambīcijām.
Eiropas Savienība sākusi izrādīt aizvien lielāku nepatiku pret neskaidro Balkanu gāzesvada projektu, kura virzībā iesaistītas ar bijušo ASV administrāciju saistītas personas.
Šis vērienīgais iecerētais gāzesvads, kas paredzēts savienojumam ar Horvātijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Krkā, piesaistījis uzmanību ne tikai ar savu mērogu, bet arī ar necaurspīdīgo īpašnieku struktūru.. Projekta realizētājs, uzņēmums “AAFS Infrastructure and Energy”, pērnā gada nogalē izvēlējās palikt ēnā, neatklājot savus patiesos labuma guvējus, lai gan plānotās investīcijas mērāmas pusotra miljarda dolāru apmērā.
Politisko sakaru ēna un interešu konflikti
Projekta vadībā redzami vārdi, kas cieši saistīti ar bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu.. To pārrauga Džozefs Flinns, kurš ir Trampa bijušā nacionālās drošības padomnieka Maikla Flinna brālis, kā arī Džesijs Binals – jurists, kurš agrāk aizstāvējis pašu Trampu.. Šāda kadru izvēle liek uzdot jautājumus par patiesajiem projekta virzītājspēkiem un ģeopolitiskajām interesēm, kas sniedzas tālāk par vienkāršu enerģētikas infrastruktūras attīstību.
Situācija kļuva saspringtāka martā, kad Bosnijas politiķi bez konkursa apstiprināja tiesisko bāzi projekta īstenošanai.. Šāds lēmums izraisīja tūlītēju starptautisku reakciju.. “Transparency International” eksperti jau norādījuši, ka šāda prakse rada bīstamu precedentu, kas grauj godīgas konkurences principus reģionā.. Brisele, reaģējot uz notikumiem, Sarajevā nodevusi stingru brīdinājumu: valsts izvēle ignorēt caurskatāmību tieši apdraud tās izredzes kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Enerģētiskā drošība pret korupcijas riskiem
Lai gan oficiāli gāzesvads tiek pasniegts kā būtisks solis Bosnijas enerģētiskajā neatkarībā, reālā ietekme uz sabiedrību ir neskaidra.. Vides aizsardzības organizācijas norāda uz nopietniem juridiskiem un finansiāliem riskiem, kas saistīti ar projekta ekoloģisko ietekmi un potenciālo parādsaistību slogu.. Turklāt pastāv bažas, ka šāda tipa infrastruktūra var tikt izmantota politiskās ietekmes nostiprināšanai, nevis iedzīvotāju labklājības celšanai.
Ilgtermiņā šis gadījums kalpo kā lakmusa papīrs Balkanu valstu vēlmei ievērot Eiropas Savienības standartus.. Brisele atrodas sarežģītā situācijā, kurā tai jābalansē starp vēlmi mazināt reģiona atkarību no Krievijas resursiem un nepieciešamību stingri iestāties pret koruptīvām praksēm, ko uzspiež ārvalstu investori ar politiskām ambīcijām.. Ja projekts tiks realizēts pašreizējā formātā, tas var ilgstoši sarežģīt attiecības starp Sarajevu un Briseli, liekot uzdot jautājumu: vai enerģētiskā neatkarība ir patiesi sasniedzama caur ēnu spēlēm?